Lieldienas
Svētkos visa ģimene bija kopā. Kā par brīnumu man, nekas neliecināja, ka justos slikti. Vispār neizskatījās pēc slima suņa!
Visas dienas labi ēda, neklepoja, neatvēma, bija zinātkāra, visur piedalījās, viss interesēja. Viss bija kā senāk, labās dienās.
Olu ripināšanai pa vidu. Ar kociņu, jo vēlme spēlēties.
Dzīves kvalitāte pasliktinās
Pat nezinu, kā iesākt, jo grūti.
Ir grūti skatīties uz savu suni un nepazīt to. Neredzēt viņā dzīvesprieku, dzīvot vēlmi. No ēdiena atsakās, lai vai kas tas būtu. No bērniem izvairās. Pat ārā nevēlas iet.
Barības atgrūšana tagad atsākusies patstāvīgi, neskatoties uz to, ka barojam vertikālā pozīcijā - "beilija" krēslā. Ņemu vērā, ka gatavojot suns arī nedrīkst būt blakus - ja kaut kas izraisa siekalošanos, tad tās sakrājas barības vadā un tad tiek atgrūstas kā caurspīdīga, gļotaina masa.
Ikdiena paiet vērojot viņu, reaģējot uz katru skaņu. Dažreiz tas ir klepus (jo pneimonija turpinās), dažreiz barības iekļūšana elpošanas vadā, sprauslošana, atvemšana (atgrūšana), utt.
Ja iepriekš bija viena diena slikta, viena laba. Tagad ir viena laba diena un divas sliktas.
Pirms šī bijām vizītē pie veterinārsta. Likās vēl diezgan normāli. Tad vēl svars arī turējās. Atstāja uz antibiotikām. Atrādīšanās pēc divām nedēļām. Kopējā summa 42 EUR (antibiotikas tabletēs divām nedēļām, rentgeni, asins aina, vizīte).
Papildus tam vēl medikamenti aptiekā. Medikamentu klāsts tāds, kāds pašai nekad nav bijis.
Aklā patriotisma bēres
Svētdiena atnāca auksta, vējaina un salta.
Plānotie āra darbi tika atlikti un ķērāmies tīrīšanas un kārtošanas darbiem iekšā, precīzāk - garāžā. Konstatējām, ka stāv divi maisi suņam iepriekš dotās barības. Ko darīt?
Vai tiešām šis ir vainīgais? Cerams pētnieki izpētīs. Bet ko mums darīt? Roka neceļas piedāvāt kādai patversmei, ja pašiem mājās MegaE suns. Nolēmām aprakt. Tā nu savā prātā to nodēvēju par "aklā patriotisma bērēm". Aklā tāpēc, ka ne tikai es, bet daudzi no mums vēlas atbalstīt vietējos ražotājus, iegādājoties preci tikai tāpēc, ka Made in Latvia. Ir gatavi paciest dažas preces nepilnības, bet lepni teikt - to mūsējie taisa! Arī mēs. Tikai pārāk skarba šī mācība.
Jauna mācība
Šodienas rīts sākās trauksmaini, vēl guļot, dzirdu, kā suns rīstās, cenšas atvemt. Ar smagu sirdi eju skatīties, bet skats nebija tik biedējošs. Tomēr...
Labi, bet tas nav tik briesmīgi kā likās pēc skaņas un nav tik briesmīgi kā iepriekš. Protams, neizpalika vainīgais skatiens, piedošanas prasīšana. Sāku domāt, uztraukties, vērot suni. Izlaidu ārā. Un ko es redzu?
Meitene ir labā omā un bauda sniegu! Vismaz par to prieks! Labi, tad vairs nesatraucos tik ļoti. Bet jautājums paliek atklāts - kas nepatika un kāpēc atgrūda? Atgrūsts tika nedaudz no vakariņām. Vakariņās bija tas pats, kas parasti. Garšoja, apēda daudz.
Vienīgā atšķirība - apjoms. Ielikām nedaudz lielāku porciju, jo ēda labi, apetīte lieliska, atgrūšanas nebija. Porcija par lielu? Ceru, ka vaina apjomā.
Iegūtā mācība - labāk mazāk, bet biežāk (bet tas vēl jāpierāda praksē).
Bailey chair latviešu izpildījumā
Turpinām ārstēt plaušu karsoni - dienā viena injekcija (antibiotikas) un papildus vitamīni imunitātes celšanai.
Tā kā barošana sēdus pozīcijā vairs nederēja, jo atgrūšana turpinājās, kā arī aspirācijas pneimonija attīstījās, tad, kā alternatīva tika izveidots kaut kas līdzīgs Bailey krēslam. Iesākumā suns tika iecelts ar varu, nosēdināts un barots. Pirmajā dienā (kad īsti arī spēka sunim nebija) - viss tika darīts ar piespiešanu un pierunāšanu. Varēja redzēt, ka suns nesaprot un jūtas ļoti neērti no lielajām izmaiņām. Nevaru spriest, ko viņš domā, bet visas šīs izdarības viņu padarīja ļoti nervozu un nelaimīgu.
Nākamajā dienā, kad spars jau nedaudz atgriezās, tad visu sāka uztvert ar interesi, vairs tik daudz nenervozēja un paēda.
Par rezultātu - tas palīdz! Kopš barošana notiek šādā pozīcijā - atgrūšanas vairs nav, vismaz šobrīd. Turpinās klepošana, elsošana, sprauslāšana, bet kopumā stāvoklis uzlabojas. Šodien pat tika sameklēta mantiņa un izrādīta vēlme spēlēties, ko mēs gan neatbalstījām. Veterinārsts piekodināja - ārā suns nedrīkst gulēt, slodze arī nevēlama.
Pagaidām, kaut nedaudz, bet cerīgi.
Kartupelis
Dresējot šo suni kā kārumu izmantoju kartupeli. Viņai ārkārtīgi garšo zaļi kartupeļi. Ikreiz gatavojot ēdienu, kurā ir kartupeļi, nācās padalīties. Izpilda jebkuru komandu par kartupeli. Izdevīgi, vai ne?
Vakar, saimniecības telpā bija atradusi maisiņu ar kartupeļiem.
Rezultāts:
Nu jau vairākas dienas nav ēdusi. Nekas neturas iekšā. Paliek ļoti apātiska un flegmatiska. Tabletes nevaru iebarot, jo neēd.
Gaidu sestdienu - būs vizīte pie daktera, atkārtots rentgens tiks taisīts un asins analīze. Tikai, ko mums šādā gadījumā tas dos? Ārstēšana taču nav iespējama. Prognoze, kas sagaida tālāk?
Meklēju informāciju internetā - kā pabarot šādu suni. Ir varianti -
beilija krēsls (mūsu gadījumā tas būs jāizgatavo pašiem, jo cenas ir augstas, es teiktu - neadekvātas),
barošans zonde (nez, cik tas maksā LV?).Pajautāšu sestdien ārstam.
Tagad viņa sāk elpot savādāk - īsi un sekli, paātrināti.
Rīta satikšanās:
Diagnostika (pirmā vizīte)
Vizīte pie veterinārsta
Tā kā man bija skaidrs, ka minētie simptomi ir konkrētas slimības - "megaesophagus", tad pēc ierašanās pie veterinārsta, tā arī teicu. Bija nepieciešams tikai ārsta apstiprinājums.
Noklausījies visus simptomus, veica rentgenu. Tika veikti divi rentgeni - bez un ar kontrastvielu. Pēc rentgenu apskates tika apstiprināta diagnoze. Izrakstīti medikamenti.
Rēķins - 55 EUR. Rēķinā ietilpa - divi rentgeni, medikamenti vienai nedēļai, 4 injekcijas.