Par mums
Man ir suns ar diagnozi simptomu - Megaesophagus. Simptoms visai dzīvei, nav ārstējams. Pamatslimība, kā uzzināju vēlāk - polineiropātija. Kas tas ir un ko tas ēd, vēl nezinu.
Tie, kam ir suns, noteikti ir dzirdējuši, kaut vai pa ausu galam, ka Latvijā šāda slimība uzņēmusi apgriezienus un plešas plašumā. Kamēr ļautiņi meklē no kā tā rodas, kas maksās par pētījumu, mums jādzīvo tālāk.
KĀ? Kā dzīvot AR MegaE Suni?
Kā dzīvot, lai nepakārtotu dzīvi tikai sunim?
Visi spriež par iemesliem, meklē vainīgo, vieni nopeļ suņu saimniekus, citi barības ražotāju, bet es meklēju iespēju dzīvot tālāk ar šādu diagnozi. Meklēšu atbildi uz jautājumu - Vai tas var izdoties, ja tavā dzīvē ir citas daudzas lietas (darbs, ģimene, bērni, pienākumi, utt.)?
Tā ir mūsu sune - vācu aitu vilka suns. Dzimusi 2011.gadā, šobrīd 5 gadus veca.
Sadaļā - Dienasgrāmata, ik pa laikam iemetīšu nelielu atskaiti, kas ar mums notiek un medicīniskos izdevumus.
Misija, vīzija u.c. lietas
Mums nav ne vīzijas, ne misijas, ne stratēģijas. Mēs gribam kopā dzīvot, būt kopā laimīgi, baudīt katru dienu, šo kopā būšanu.
Šajā brīdī tas liekas neiespējami. Suns vemj, klepo, nespēj pariet, ir apātisks. Skatās tev acīs ar nedrošu un bailīgu skatienu, jo pats ir nobijies un nesaprot, kas notiek. Tu esi bezspēcīgs. Ko darīt? Kā dzīvot ar suni, kam šāda diagnoze?
Mums jādzīvo tālāk. Kā? Meklējot atbildes uz neskaitāmajiem jautājumiem, iepazīstot šo slimību, vācu informāciju. Dalos ar jums.
Apkopota ir informācija, ko var atrast internetā. Mans mērķis nav nevienu izsekot, noskaņot uz kaut ko, bet palīdzēt saprast, vai varēsim tā dzīvot tālāk un kā to izdarīt. Es pat nezinu vai pati varēšu sadzīvot.
Kamēr valstī ir pietiekami daudz bērnu, vecu cilvēku, kuriem ir grūtības izdzīvot un saņemt minimālu medicīnisko palīdzību, tikmēr mēs nevaram cerēt, ka mūsu suņi saņems ko labāku. Es nepārmetu tiem, kas pēc diagnozes uzstādīšanas, vai pēc kāda laika izlems atvadīties no suņa. Tikai neizmetiet uz ielas! Lūdzu! Atvadieties cienīgi.
Šāda šobrīd ir mūsu ikdiena. Vēmekļi, atgrūsta barība, klepus, samazināta fiziskā slodze, balss izmaiņas un vainas apziņa suņa acīs. No manas puses - speciāla ēdiena gatavošana, sastāvdaļu meklēšana, blenderēšana, īpaša barošana (pozas ievērošana), medikamentu dozēšana, tīrīšana, vākšana.
