Dzīves kvalitāte pasliktinās
Pat nezinu, kā iesākt, jo grūti.
Ir grūti skatīties uz savu suni un nepazīt to. Neredzēt viņā dzīvesprieku, dzīvot vēlmi. No ēdiena atsakās, lai vai kas tas būtu. No bērniem izvairās. Pat ārā nevēlas iet.
Barības atgrūšana tagad atsākusies patstāvīgi, neskatoties uz to, ka barojam vertikālā pozīcijā - "beilija" krēslā. Ņemu vērā, ka gatavojot suns arī nedrīkst būt blakus - ja kaut kas izraisa siekalošanos, tad tās sakrājas barības vadā un tad tiek atgrūstas kā caurspīdīga, gļotaina masa.
Ikdiena paiet vērojot viņu, reaģējot uz katru skaņu. Dažreiz tas ir klepus (jo pneimonija turpinās), dažreiz barības iekļūšana elpošanas vadā, sprauslošana, atvemšana (atgrūšana), utt.
Ja iepriekš bija viena diena slikta, viena laba. Tagad ir viena laba diena un divas sliktas.
Pirms šī bijām vizītē pie veterinārsta. Likās vēl diezgan normāli. Tad vēl svars arī turējās. Atstāja uz antibiotikām. Atrādīšanās pēc divām nedēļām. Kopējā summa 42 EUR (antibiotikas tabletēs divām nedēļām, rentgeni, asins aina, vizīte).
Papildus tam vēl medikamenti aptiekā. Medikamentu klāsts tāds, kāds pašai nekad nav bijis.