Jauna mācība
Šodienas rīts sākās trauksmaini, vēl guļot, dzirdu, kā suns rīstās, cenšas atvemt. Ar smagu sirdi eju skatīties, bet skats nebija tik biedējošs. Tomēr...
Labi, bet tas nav tik briesmīgi kā likās pēc skaņas un nav tik briesmīgi kā iepriekš. Protams, neizpalika vainīgais skatiens, piedošanas prasīšana. Sāku domāt, uztraukties, vērot suni. Izlaidu ārā. Un ko es redzu?
Meitene ir labā omā un bauda sniegu! Vismaz par to prieks! Labi, tad vairs nesatraucos tik ļoti. Bet jautājums paliek atklāts - kas nepatika un kāpēc atgrūda? Atgrūsts tika nedaudz no vakariņām. Vakariņās bija tas pats, kas parasti. Garšoja, apēda daudz.
Vienīgā atšķirība - apjoms. Ielikām nedaudz lielāku porciju, jo ēda labi, apetīte lieliska, atgrūšanas nebija. Porcija par lielu? Ceru, ka vaina apjomā.
Iegūtā mācība - labāk mazāk, bet biežāk (bet tas vēl jāpierāda praksē).